Godāšana.
Vēlētos atzīmēt jums četrus punktus. Jūs atkal un atkal dzirdēsiet no manis un maniem biedriem vārdu – godāšana (angliski – honor ; krieviski – почитание). Tas ir ļoti svarīgi. Mēs godājam jūs visus un katru no jums, neatkarīgi ne no kā. Mēs cienam to, ko jūs dariet, kas jūs esat. Tur nav tiesāšanas.
Turpmāk, es jūs lūdzu darīt to pašu. Godājiet katru. Godājiet cilvēkus, kuri jums nepatīk. Godājiet cilvēkus, kuri jūs satrauc. Godājiet cilvēkus, ar kuriem jūs strādājiet. Godājiet cilvēkus, ar kuriem jūs komunicējiet. Tur ir ļoti maz godāšanas. Tur ir daudz drāmu, bet maz godāšanas.
Godināt nozīmē cienīt kādu, neatkarīgi vai esat vienisprātis ar viņu vai nē, cieniet to, kur viņš atrodas. Tā ir pieredze, kuru viņš ir izvēlējies.
Mēs pastiprināsim godināšanu. Godināšana ir līdzcietība. Tobias daudz runāja par mīlestību, un tas bija labi. Tas bija laiks, kad jums bija vajadzīga mīlestība, bet tagad tas attiecas uz godināšanu – godiniet katru. Es zinu, ka daudziem no jums patīk kritizēt citus. Tagad sāciet godināt viņus. Tas nenozīmē, ka jums viņiem jāpiekrīt, bet godiniet.
Godinot jūs iegūsiet izpratni - kā viņi ir nonākuši pie tā, kur viņi atrodas. Jūs iegūsiet izpratni par to, kā jūs nonācāt tur, kur atrodaties. Jūs iegūsiet izpratni par to, ka pasaule ir absolūta pilnība. Tad, kad jūsos nav godināšanas, jūs redzat pasaules nepilnības, vai to, ko jūs uzskatāt par nepilnībām, tāpēc, ka jūs skatāties ar nosodījuma acīm. Jūs, faktiski, skatāties ar baiļu acīm. Kad jūs godiniet lietas, jūs saprotiet, kas tās ir tieši tur, kur tām jābūt.
Kad jūs godiniet sevi, jums nav vajadzības vairāk neko sevī pārstrādāt. Es to pasvītrošu uz savas tāfeles. Kad jūs godiniet sevi, jums nav vajadzības vairāk neko sevī pārstrādāt. Kad jūs godiniet sevi, jūs nekad neesat upuris. Mēs atkārtosim „godāšanu” atkal un atkal, līdz tas patiešām ietilpināsies.
